Eksistenciālā terapija
Psihoterapijas nozīme cilvēka dzīvē
Kvalitatīva un piepildīta dzīve paredz, ka cilvēks rūpējas ne tikai par izdzīvošanu, ēdienu, sadzīves problēmu risināšanu, bet arī interesējas par savu psiholoģisku pašsajūtu, rūpējas par emocionāla līdzsvara nostiprināšanu, kas sniedz izturību dažādās dzīves situācijās. Svarīgi savlaicīgi meklēt dažādus konstruktīvus ceļus kā atkal sajust dzīvīgumu un piepildījumu.
Es uzskatu, ka pietiekoši labi dzīvot ir prasme, ko var pakāpeniski attīstīt. Psihoterapija ir process, kas mūsdienu pasaulē var palīdzēt dzīvot jēgpilnāku un piepildītāku dzīvi.
Kas ir eksistenciālā terapija?
Eksistenciālās terapijas uzmanības centrā ir cilvēka dzīve un tās svarīgi jautājumi, kas skar lēmumu pieņemšanu, savas brīvības apzināšanos, ierobežojumu reālistiskāku pieņemšanu, atbildības par savas dzīves kvalitāti uzņemšanos u.c Tā nepievēršas tikai cilvēka psihes iekšējām norisēm vai simptomu mazināšanai, bet drīzāk pašam cilvēkam, kurš tos piedzīvo. Katrs cilvēks, piemēram, pa savam piedzīvo depresiju, tāpēc mani interesē galvenokārt nevis statistiskie objektīvie dati par depresiju, bet klienta subjektīvā attieksme pret savu situāciju.
Es nenoliedzu zinātnisku pieeju, bet uzskatu, ka cilvēkam dzīvē ir jābūt plašākai izvēlei, kuru skatījumu izvēlēties. Eksistenciālā terapija radās kā pretsvars pārāk lielam tā laika filozofijas centienam izskaidrot pasauli tikai ar prātu, analītiski. Bet jāatceras eksistenciālā domātāja G.Marsela teikto: “Dzīve ir nevis problēma, kas jāatrisina, bet noslēpums, kas jāpiedzīvo.” Eksistenciālā terapija mazāk aizraujas ar metodēm un tehnikām vai gatavām koncepcijām par cilvēka psihi, jo tās var nederēt ikvienam. Galvenais ir vērīga saruna par klienta dzīves sarežģījumiem, kurā, ja tai veltīt pietiekoši laika un enerģijas, var pakāpeniski atklāties, izkristalizēties reālistiskāks situācijas redzējums, var būt arī jaunas iespējas, ja klients tām gatavs.
Eksistenciālā terapija ciena klienta neatkarīgu un brīvu izvēli.
Kā norisinās darbs?
Sākums
Pirmās 1-3 reizes parasti ir iepazīšanās ar klientu – ko sagaida no terapijas, ko vēlas, kā mums kopā sanāk sadarboties, vai tas iekļaujas manas kompetences robežās vai arī man jāiesaka sadarbība ar citu speciālistu. Ja klientu apmierina mans stils, mēs vienojāmies par tālāko sadarbību un mērķiem.
Atbildība
Terapeits ir atbildīgs par piedāvāto laiku un uzmanību, terapeitisko un emocionāli drošu vidi, konfidencialitāti, bet klients ienes savu ieguldījumu, regulāri apmeklējot sesijas, savlaicīgi apmaksājot tikšanās, iesaistoties sarunas procesā. Izlaistas un savlaicīgi neatceltas tikšanās arī tiek apmaksātas. Tas palīdz uzņemties atbildību par saistībām.
Ja starp terapeitu un klientu rodas pārpratumi vai klientam veidojas kāda neapmierinātība, būtu svarīgi apspriest to atklāti. Tādā sarunā var atklāties daudz svarīgu atbilžu priekš klienta. Kādreiz, ja terapijas process kļūst sarežģīts un rodas vēlme to pamest, terapeits aicina vienoties vismaz par pēdējo apkopojumu un sesiju, lai varētu apspriest un izsvērt savu lēmumu, nerīkoties emociju vadībā.
Ilgums
Pastāv īstermiņa terapija – tā notiek īslaicīgi, aptuveni 10-15 reizes un uzmanības fokusā ir kāds viens konkrēts jautājums. Tomēr parasti cilvēks atnāk ar vairākiem jautājumiem, vai arī grūtības ir bijušas senas un ilgstošas, tāpēc nepieciešams nesteigties, dod sev laiku. Šāda terapija vai ilgt no 15 reizēm līdz 1,5 gadam, reizēm arī ilgāk, ja klients tam gatavs. Ir nepieciešams reālistiski apzināties, ko vēlas klients un kādā laikā tas ir iespējams. Koks neizaug pa vienu mēnesi un ābols nenobriest vienā dienā. Tāpēc psihoterapija nereti ir pretstats mūsdienu steidzīgajai un ātro efektivitāti vērstajai pasaulei, kas izsmeļ psiholoģiski. Tomēr arī ilgstošākā terapijā pašsajūtas uzlabošana ir iespējama reizēm pietiekoši ātri, tomēr nepieciešams laiks, lai rezultātu stabilizētu.
Viena tikšanās reize ilgst 50 minūtes vienu reizi nedēļā – tas ir optimāls laiks, kad cilvēks spēj fokusēties uz nozīmīgām tēmām un ārpus sesijām arī turpināt par to reflektēt.